Kērlings

1565. gadā Pītera Brēgeļa gleznotā Ziemas ainava

Iespējams, ka kērlings ir radies Nīderlandē, jo 1565. gada Pītera Brēgeļa gleznotajā Ziemas ainavā ar slidotājiem un putnu slazdu redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam. Neskatoties uz to, par modernā kērlinga pamatlicējiem gan tiek uzskatīti skoti. Ir ziņas, ka kērlinga spēlēšana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19. gs. Eiropā un Ziemeļamerikā, taču principā nav precīzu ziņu par jebkādām sacensībām līdz pirmajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm 1924. gadā Šamonī, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildītā šī sporta veida demonstrācijā. Arī 1932. gadā šis sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā.

Kopš 1998. gada Nagano Ziemas Olimpiskajām spēlēm kērlings ir iekļauts Ziemas Olimpisko spēļu programmā. Mūsdienās visvairāk kērlingu spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljonu spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tūkstoši), ASV (15 tūkstoši) un Šveicē (13 tūkstoši). Pasaules kērlinga federācija apvieno 46 federācijas, un Latvija tajā iestājās 2001. gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.

Latvijas čempionāts kērlingā noris kopš 2002. gada, un šogad notiks jau septīto reizi. Pagājušajā gadā tajā piedalījās 12 vīriešu un 7 sieviešu komandas, bet šosezon Latvijas čempionātā plāno startēt 16 vīriešu un 9 sieviešu komandas.

Pašlaik ar kērlingu Latvijā nodarbojas aptuveni 250 spēlētāju, kas apvienojušies 5 sporta klubos Rīgā, Ventspilī un Jelgavā. Gan klubu komandas, gan izlases finansē sevi pašas vai ar nelielu sponsoru un valsts institūciju atbalstu. Neskatoties uz nelielo materiālo atbalstu, kērlinga sabiedrība pierāda sevi ar uzcītību un fanātismu – treniņi notiek uz hokeja ledus agrās rīta stundās, jau trešo gadu tiek organizēts Baltijas kauss, kurā piedalās komandas no sešām Baltijas jūras valstīm un kurš ieguvis augstu dalībnieku atzinību ar savu organizācijas un sportisko līmeni. Latvijā notiek ikgadējais (šogad jau septītais) Ondulat kauss, kurš pulcē dalībniekus no 15 valstīm. Kērlings pagaidām netiek lutināts ar preses un TV uzmanību, taču situāciju var mainīt Latvijas izlašu veiksmīgie starti Eiropas čempionātā (iekļūšana A grupā vai Pasaules čempionātā).

Latvijas augstākie panākumi starptautiskajā arēnā sasniegti tieši tagad, kad sportisti ir raduši iespējas startēt uz speciāla kērlinga ledus un izmantot pieredzējušu treneru palīdzību (kā veiksmīgākie piemēri minami Šveices izlases treneris pasaules vicečempions Brain Grey, olimpiskais vicečempions Markku Uusipavalniemu, Dānijas sieviešu izlases treneris pasaules vicečempions Adrian Meikle). Latvijas labākie sportisti piedalās gan treniņnometnēs ārzemēs (pieaugušo nometne Čehijā vadošo Kanādas un Vācijas speciālistu vadībā, junioru nometne Vācijā), gan trīs dienu ikgadējā nometnē Latvijā, kurā tiek aicināti labākie Eiropas speciālisti. Latvijas komandas regulāri piedalās augstas klases turnīros Eiropā, t.sk. Pasaules kausa posmos.

Latvijas izlases augstākie panākumi Eiropas čempionātos (vīriešiem un sievietēm A grupai kvalificējas 11. un 12.vietas ieguvēji), Eiropas junioru Izaicinājuma kausā (Pasaules junioru čempionātam kvalificējas 6. un 7. vieta) un Pasaules jaukto pātu čempionātā: